Jēdziens definīcijā ABC

Vārds virsma mūsu valodā ir kopīgs lietojums, un mēs atrodam vairākas atsauces uz to, piemēram, ģeogrāfiskā viela, virsma būs paplašinājums, kas parāda a teritorijā noteikts, un tāpēc tā būs teritorija, kuru aizņem tas pats. “Plūdi ir pārklājuši visu Čako provinces virsmu Argentīnā ar ūdeni.”

Ģeogrāfija: teritorijas paplašināšana

Virsma ņem vērā garumu un platums noteikt teritoriju, kuru aizņem attiecīgā teritorija.

Pēc Starptautiskās mērījumu sistēmas pieprasījuma platības mērījumu uzskaitē izmantotās mērvienības ir kvadrātkilometrs un kvadrātmetrs.

Jāatzīmē, ka par excellence vienība, no kuras mēra virsmu, ir kvadrātmetru, kas ir ekvivalents kvadrāta virsmai, kura sāns ir viens metrs.

Vēl viena vienība, kas arī tiek plaši izmantota šajā sakarā, ir kvadrātkilometru.

Valstu virsma, kas veido mūsu planētu, tiek izteikta tieši kvadrātkilometros.

Piemēram, Itālijas platība ir 301 338 kvadrātkilometri.

Tikmēr māju, dzīvokļu, zemes virsmas tiek izteiktas kvadrātmetros. “Mans tēvocis pārdod 200 kvadrātmetru dzīvokli pilsētas centrā.”

Lai noteiktu īpašību vērtības, paveiktais reizina skaitītāja uzrādīto vērtību kvadrāts attiecīgajā apgabalā vai apkaimē pēc metru skaita, kurā atrodas māja vai dzīvoklis jautājums.

Arī fizikā mēs atrodam atsauci uz vārdu, jo šeit tas norāda arī uz pagarinājums, kas kaut ko parāda, ņemot vērā divas dimensijas: tā platumu un garumu.

Ķermeņa vai priekšmeta ārējā daļa

No otras puses, mēs saucam virsmu jebkura ķermeņa ārējā daļa, objekts, kas kalpo kā robeža ar ārpusi vai ar kaut ko konkrētu.

Priekš matemātika virsma būs tāda kuru pagarinājums tiek ņemts vērā tikai pagarinājums un platums.

Tādā veidā mēs esam vērsti pret divdimensiju telpu.

Tēmas, lietas vai cilvēka parādīšanās

Valodā sarunvalodaTāpat parasti šo vārdu lieto, lai apzīmētu aspekts, kas uzrāda jautājumu, cilvēku, tas ir viņu izskats. “Lauru es pazīstu tikai virspusēji, es nevarēju pateikt, kā viņa reaģēs uz šo situāciju.”

Parasti mēs izmantojam iepriekšminēto jēgu dažādiem mērķiem, viens no tiem ir tad, kad mēs vēlamies izteikt šo jautājumu vai tematiski konkrētā kontekstā vai telpā ir uzrunāts īsā veidā, tas ir, bez jebkāda veida dziļuma, detalizācijas, izsmeļamības vai precizitāte, taču tas ir izdarīts ļoti ātri, acumirklī un pāri galam, nepievēršot uzmanību dziļiem jautājumiem vai daudz mazāk.

Šī seklā apstrāde parasti notiek, kad nav īpašas intereses par kādu tēmu vai arī tad, kad nav laika pakavēties pie kaut kā sīkumiem.

Mēs nevaram ignorēt to, ka šādā gadījumā var rasties negatīvas sekas, jo svarīgas problēmas risināšana virspusēji un nedodot to Pienācīga padziļināta attieksme var izraisīt pārsteidzīgus lēmumus, kas vēl vairāk sarežģī un saasina mēģinājuma problēmu atrisināt.

Piemēram, ieteicams, ja vienmēr jārisina sensitīvi jautājumi, šajā analīzē jābūt izsmeļošai.

No otras puses, ja šo jēgu lieto cilvēkiem vai lietām, tas ļauj mums saprast, ka mēs par viņiem neko daudz nezinām, ka mums nav bijis iespēja, nedz laiks tos padziļināti zināt, fakts, kas, protams, neļaus mums būt par viņiem pilnīgu un reprezentatīvu viedokli.

Kad mēs sakām, ka mēs to vai to zinām uz virsmas, mēs domājam, ka par viņiem mēs zinām tikai tos jautājumus, kas redzami ar neapbruņotu aci, ar novērošana ko var dot pirmajā un ātrā skatījumā, bet, protams, šī atzinība nekādā veidā neļaus mums uzzināt, kāda šī persona patiesībā ir.

Mēs varam kādu labi iepazīt tikai tad, kad mēs daudzkārt izturamies pret viņu un sarunājamies ar dziļiem jautājumiem, nevis ar trivialitātēm.

Liela teritorija: liela tirdzniecības iestāde

No savas puses jēdziens liela virsma tiek izmantots, lai atsauktos uz a izveidošana komerciāla tipa, kam ir ievērojams izmērs un ko raksturo tas, ka sabiedrībai tiek piedāvāti izcili piedāvājumi.

Virsmas jautājumi